Kad no rīta 6:47 zvanīja modinātājs, turpināju vēl 20 minūtes snaust un domāt, vai ir vērts šodien doties uz Rīgu. Brīvprātīgi biju reģistrējies dalībai ne-konferencē “GovCamp”, bet no rītiem pat vislabākie nodomi nav tik saldi kā miegs. Tomēr saņēmos un nu varu droši teikt, ka nenožēloju.
Lasīt…

Ierakstot nosaukumu ierakstam, pirmkārt ar ironiju nodomāju – “beidzot saņēmos”. Tik ilgi nekas nav ticis te ierakstīts. Tomēr šodien lasīju “Ilustrētās Pasaules Vēstures” rakstu par latviešu izceļošanu uz Krieviju 19.gs. otrā pusē un 20.gs. sākumā un pamanīju tik daudzas paralēles ar šodienu, ka parādījās ļoti liela vēlme padalīties izlasītajā.
Lasīt…

Plus divdesmit seši no brīža, kad pirmo reizi kāds kalendārā atzīmēja šo dienu kā manu dzimšanas dienu. Ar nolūku izrunāju šo ciparu salikumu akcentēti, jo tādējādi var patiesāk apjaust to laika sprīdi, kas nodzīvots. Jāatzīst, ka jau ierastā gaisotnē šajā datumā vienkārši atvelku elpu un vismaz uz brīdi apstājos, lai pārdomātu aizvadīto laiku.
Lasīt…

Ik gadu iepriekš ar saviļņojumu esmu klausījies Mārtiņa Brauna mūziku, atcerējies tautasdziesmu “Savai zemītei” un ar patiesu ticību dziedājis mūsu himnu. Tomēr šogad šīs lietas uztveru nevis kā valstiskuma apliecinājumu, neatkarības simbolus vai tradīcijas, bet gan – kā pēdējo salmiņu, pie kura turēties, lai nenogurtu no visa.
Lasīt…

Šis gads noteikti iezīmējies ar vairākām spilgtām, bet savstarpēji korelējošām tendencēm. No vienas puses, tauta joko par to, ka pēdējam izbraucējam lidostā jāizslēdz gaisma, bet, no otras puses, politiķi runā par suverentitāti, brīvību un neatkarību. Lai gan nevarētu apgalvot, ka vieni vai otri dzīvo atsevišķā dzīves/informācijas telpā, tieši šāda viedokļu dažādība man šovakar lika aizdomāties par latviešu identitātes krīzi.
Lasīt…

Šodien bija tā retā reize, kad ziņās reizē ar informāciju par kārtējo budžeta apgraizīšanu un krāpniekiem parādījās arī sensacionālā ziņa par meteorītu, kurš nogāzies lauku apvidū pie Mazsalacas. Tagad, as I write, lasu arī Tele2 cilvēku paziņojumu par to, ka viss bijis inscinēts. Lai vai arī kā tas viss turpinātos, šī visa padarīšana ir kļuvusi par paraugstundu. Dubultā, ja pat ne trīskāršā līmenī.
Lasīt…

Mana pirmā iepazīšanās ar Google Ajax API bija pirms apmēram diviem gadiem, kad man palūdza uztaisīt organizācijas “Vecāki Jelgavai” nakts apgaitu karti. Toreiz pāris dienas ņēmos kā nepieskaitāms un, lai gan rezultāts nebija pilnībā tāds, kā iecerēts, rezultāts tomēr acis priecēja. Tagad nācās aprunāties ar Ajax API kalendāra sakarā.
Lasīt…

Vēl, šķiet, vakar Slakteris paziņoja, ka Latvijā viss būs okei un, šķiet, vēl vakar ticējām, ka tūrisma pamatakmens Latvijā būs SPA centri. Nu jā, nesen bija arī misēklis ap “Live Rīga”. Bet pasaulē jau neviena niša tukša ilgi nepaliek – parādās jauni sižeti un uznācieni. Pēdējās divās nedēļās šie uznācieni mūsu priekšstāvjiem visspilgtāk ir izdevušies uz zviedru skatuves.
Lasīt…

Iespējams, neesmu vienīgais, kurš vēl pirms gadiem diviem ar smīnu sejā lasīja wikipedia.org rakstu par to, kas ir urlas un kur tādi pulcējas. Toreiz rakstam bija pievienots ilustratīvs materiāls par strīpu nozīmi sporta biksēs un saite uz lapu, kas izvērtē izklaides vietu piedrību šādai sabiedrībai. Anyway, toreiz ar aizrautību lasīju stāstu par vārda “urla” izcelšanos un nospriedu, ka tas ir liels joks. Tomēr, izrādās, ka ne.
Lasīt…

Kaut kā tieši pēdējās dienās esmu apjautis, ka apgalvojumam “Latvija/Rīga/Jelgava ir maza lauku vieta” ir vistīrākā patiesība. Lai gan galvā, domājot par Jelgavu, vienmēr ir virpuļojuši skaitļi, lai apgāztu šo apgalvojumu, faktiski nākas secināt, ka mana mazā pilsēta faktiski ir manas lielās pilsētas līdziniece. Daudzējādā ziņā.
Lasīt…