Otrs gadījums – Tatjanas Koķes izteikums. Noskatījos interviju un ir skaidri redzams, ka ministre šo frāzi pasaka kā tādu neveiklu space filler – brīdī, kad faktiski varēja noignorēt provaktīvo jautājumu un pateikt kaut ko vispārīgu, šķiet, ministre pateica to, kas tobrīd bija “uz mēles”.
Video atrodams šeit (atverot lapu, kas izskatās līdzīgi kā TV3 video arhīvs, labajā pusē izvēlamies “Varför lyckas snåla skolor bättre än genomsnittet?” un klikšķinām uz saites, kas satur vārdu “Lettland”).

Par abiem gadījumiem jāsaka, ka patiesi žēl. Esmu pats dzirdējis cittautiešus, kam angļu valoda smagi klibo. Tomēr lieta, ka viņiem neklibo un vērš situāciju par labu ir prasme apdomīgi komunicēt. Apdomīgi un nosvērti, nevis ar noslieci uz logoreju.

Par visu padarīšanu ap vārdu “urla” atcerējos šodien, lasot WhiteRabbit rakstu par urlu definīciju. Rakstā izlasīju par vēl vienu iespēju, kā šis žargonvārds radies:

Tāpat arī šajā gadījumā – vārdā “urla” pirmie trīs burti ir saīsinājums no savulaik PSRS teritorijā lietotā  apzīmējuma “уголовно разыскиваемое лицо” (krimināli meklējama persona), kam nekādas saistības ar nacionālo piederību nebija nu nekādi, tikai ar, tā teikt, sociālo statusu.

Savukārt komentāros izskanēja versija, kas publicēta arī vikipēdijā:

Латыши называют русских гопников урлами (urla, мн. urlas), от русского орёл (”Да мы аарлы!”). А в эстонии русских пренебрежительно называют тиблами (tibla), от русского “ты, бл*”

Iespējams, vārds “urla” ir cēlies no krievu valodas vārda oрёл (ērglis) kā ironiska metafora

Lai vai kā, šī tēma mani, galvenokārt, ieinteresēja no valodniecības viedokļa. Interesanti bija uzzināt, ka urlas pieklājīgi var nosaukt par jauniešiem ar inteliģences neskartām sejām. Tāpat interesanti, ka Igaunijā šīs sociālās grupas apzīmējums ir atvasināts no vēl aizskarošāka un rupjāka izteikuma (skat. augstāk).

Interesanti gan ir arī tas, ka latviešu valodā esam atraduši dažadus vārdus, lai apzīmētu vienas tautības dažādas sociālās grupas, savukārt latviešu tautas pretinieku vārdiem vienmēr tiekam apzīmēti vienlīdz nievājošiem vārdiem. Tā jau saka, ka naidā slēpjas prastums…

Pievienots mazliet vēlāk: Turpat pie WhiteRabbit komentāros atradu saiti uz čehu wiki lapu – tur humors rakstā par gopņikiem garantēts. Ja nepietiek, tad skatiet šo aprakstošo attēlu. Tāpat var palasīt te un te.
As a matter of fact, Līdzīgi nievājoši par chavs Lielbritānijā sauc jauniešus ar pārāk izteiktu iespaidošanos no repa dziedoņiem.

Turpat ziņās pamanīju arī otro rakstu, kur kāds murgaini bija centies parādīt to, kas izdarīts Stokholmā un kā mēs to varētu izdarīt Rīgā. Nepārliecinoši un nožēlojami. Kā mēdz vienkāršās tirgus sarunās teikt – atkal kāds grib pa fikso ieslēgt naudas putekļusūcēju.

Tomēr mani vērīgu darīja cits fakts – angļu valodā pēkšņi Rīga tiek rakstīta izmantojot diakrītiskās zīmes (vienkārši sakot, ir “ī” burts). Pat google rezultāti angļu valodas lapās neuzrādīja pārliecinošus rezultātus vārda”Rīga” lietojumam. Lieki teikt, ka līdz šim pat tūrisma bukletos un runājot neesam kautrējušies izmantot pilsētas latiniskā nosaukuma formu – Riga.

Iebildumi man būtu vairāku apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, es gribētu redzēt vācieti vai spāni, kurš uz savas klaviatūras uzraksta kaut vai vienu vārdu ar garumzīmi vai mīkstinājumu (līdzigs piemērs ir latvieši vs kirilica).
Otrkārt, es gribētu redzēt kā itālis, francūzis šo vārdu izlasa un izrunā. Protams, varam apelēt pie fakta, ka Rīga ir atpazīstama un tāpēc tās vārds būs atpazīstams arī mazliet grozītā rakstībā. Tomēr tas var radīt arī apjukumu un situācijas līdz pat smieklu krampjiem, kad kāds cenšas izrunāt galvaspilsētas vārdu (pietiek jau ar centieniem iemācīt “Kā jums klājas?”).
Treškārt, es nesaprotu šādas rakstības maiņas iniciatīvu kopumā. Visas iestādes un organizācijas lieto latīnsiko nosaukumu, bet te pēkšņi tūrisma lielie attīstītāji cenšas dzemdēt jaunu tēlu un jaunu pieeju. Tā pati lidosta mums ir “Riga International Airport“; faktiski šāda situācija ar divu rakstības veidu pastāvēšanu var novest pie pamatīga apjukuma. Ja tā godīgi – cik gan daudzi pirmo reiz ceļojot ar RyanAir nav smagi aplauzušies saprotot, ka Frankfurt-Hahn lidosta patiesībā ir tālu prom no pašas Frankfurtes.
Ceturtkārt – vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt? Vai neizrādīsies, ka atvēlētā summa izrādīsies nepietiekama, lai tēlu uzturētu ilgtermiņā un iniciatīva vienkārši novītīs? Atklāti sakot, es neticu, ka ar līdzekļiem, kas atvēlēti pilsētai un ir apmēram uz pusi mazāki nekā Zviedrijai, izdosies panākt kaut vai 50% no cerētā (ja par piemēru ņemam tieši Zviedriju). Lai gan, no otras puses – vai ir adekvāti salīdzināt vienas valsts tēla kampaņu ar vienas pilsētas tēla spodrināšanas izmaksām?

Lai vai kā, tieši trešais iemesls man radīja vislielākos jautājumus. Tas “jauki” sasaucas arī ar jauno valodniecības fīču pašvaldību nozarē – angļu valodā pagastu dēvēt par pagastu, bet novadu par “municipality”. Atkal par piemēru paņemot Zviedrijas administratīvo dalījumu, gribētu redzēt kā paši latvieši šķoba ģīmi izrunājot oriģinālvaraintā vārdu “lēnis”.
Šajā gadījumā es tomēr atļāvos izrādīt iniciatīvu un nosūtīju Latvijas Pašvaldību savienībai savus ieteikumus.

Mani gluži vienkārši pārsteidz nekonsekvence, sīko detaļu neievērošana un iniciatīvas, kas reizēm vairāk piederētos avantūrām vai idejām no sērijas “what if we now try like this…”.

Tāpēc aktierim par aktierspēli es ieliktu “3″ (“2″ nē, jo citos aspektos šaja sērijā viņš bija pārliecinošs). Ir skaidrs, ka režisoram ir javeido patiesības ilūzija par prombūtnes gadiem, tomēr nevajadzētu operēt ar tik ierastām frāzēm.

Staprcitu, gan ne es viens būšu pamanījis, ka amerikāņu filmās tieši spāņu valoda tiek izmantota (pronto, mi casa es tu casa, de puta madre, si senior, mi madre, bien) veidojot imigrantu un trimdas bērnu tēlus. Laikam te ir pamanāmas līdzības ar šobrīd Latvijas filmu industrijā plaukstošo fīču attiecībā uz krievu valodu – katrā filmā/seriālā ir jābūt kādam, kas runā ar pamatīgu krievu valodas akcentu un tādējādi kļūst par vismaz mazliet komisko tēlu. Lieki teikt, ka arī reklāmās tas ir cool.

Nu neko. Lai jau tiražē…

Stulbi tikai, ka mēs uz tādiem klišejiskiem āķiem uzķeramies. Cik gan man pašam filmas vajadzēja noskatīties, lai pamanītu šo ačgārnību ar būtisko vārdu it kā aizmiršanu pēc daudzu gadu prombūtnes vai citas valodas ietekmē.

Tātad, Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūra maijā esot veikusi cenu aptauju, lai izstrādātu video klipiņu par SPA centriem Latvijā. Ja vien arī pēdējo skaidrojumu nav rakstījis jampampiņš, tad cenu aptauja Iepirkumu likuma ietvaros nozīmē, ka izmaksāja tas krietni virs 10 000 Ls (updated – apstiprinās ziņas, ka tas maksājis 20 500 Ls).

Video klipā zelta frāzes birst kā no pārpilnības raga:

• There you can found pigs, sheeps, gooses
• Maybe you are interesting about history
• Latvian Švitzerland
• I tried deep relaxing massage on myself and believe me it was excellent
• Laina (persona) are still working as kosmetalog
• This is more similar to private club (par SPA centru)
• If you are for short time in Riga and live somewhere near to the Old Riga, it is very easy to start aproximately ten years younger for one or two halves only. Try it.

Lai nu kā, arī kampara kungs ar šo visu nav mierā un ir lūdzis par to paskaidrojumu.

Tajā pašā laikā aģentūras mājaslapā ir parādījies paziņojumus (izcēlumi ir mani, valodas līmeņa demonstrēšanai):

Sakarā ar šodien ievietoto plašsaziņas līdzekļos, Mairitas Solimas kā SPA ekspertes video TAVA grib vērst uzmanību:
1.    Informējam, ka 2008.gada maijā tik veikta cenu aptauja, kurā tika uzaicināti piedalīties pretendenti. Tika noslēgts līgums ar uzņēmumu, kas piedāvāja viszemāko cenu. Līgums tika noslēgts par sižetu izveidi un nepieciešamības gadījumā pārstrādi.
2.    TAVA ir uzsākusi mājas lapas www.latviatourism.lv jaunās versijas izstrādi. Mājas lapa patreiz ir iedota demo versijā, uz apspriešanu tūrisma nozarei, lai uzzināti nozares idejas, priekšlikumus, un nepieciešamos labojumus.
3.    Darbs pie mājas lapas turpinās, tiek ievadīta informācija. Demo versijā ievietotie video ir tikai pagaidu versijā. Mājas lapa ir nodota apspriešanai, nevis, lai vērtētu kvalitāti, bet gan ideju.
4.    TAVA izsaka neizpratni, ka darba demo versijas materiāls, kas ir izstrādes procesā, ir parādījies plašsaziņas līdzekļos.

Par pašu video – vienbrīd tajā pavīd kāds kungs, kurš vizdrīzāk arī ir tā uzņēmuma pārstāvis, kas šo video ir filmējis un montējis. Autori – SIA “Lautas”, par kuriem gūgla tante neko jautru nepasaka (izņemot pēdējās dienās komentāros un rakstos izskanējušo). Taisnības labad jāsaka, ka ne tikai par šo video esot saņēmuši šo summiņu – esot bijuši vēl citi gara darbi.

Ilūziju nav. Nedz par valsts pārvaldi, nedz par tūrismu Latvijā, nedz par reprezentēšanas kvalitāti – tas viss vienkārši pieklibo vai nepastāv.

Te arī pats video:

Click here to view the embedded video.

Pievienots vēlāk:
Faktiski šāds valodiņas plūdums atgādināja parodiju par kādas krievu filmas tituldziesmu:

Click here to view the embedded video.

Nelielam kopskatam varu vien bilst, ka kursos nebiju kā klausītājs, bet savā ziņā līdzdarbojos to norisē. Kursu temats – darbs ar datubāzu programmu. Pamatā programmai visiem plašāk zināmais MS Access; arī darbības principi un funkcijas līdzīgas tur redzētajam. Problēma, kā jau tas mēdz būt ar iepirktu produktu (šajā gadījumā – ar programmu) – nav latviskots un visur pakļaujas MS Windows videi. Lieki bilst, ka vismaz daļa programmas nemaz tik viegli lativskojama nebūtu. Turklāt to neļaujot spiedīgie finanšu apstākļi. Tāpēc arī darbs notiek ar programmu nīstajā/mīletajā angļu valodā.

Nevajadzēja ilgu laiku, lai pamanītu, ka dažiem no klātesošajiem pietrūkst tieši valodu zināšanu un elementāru frāžu nezināšana liedz iespēju veiksmīgāk darboties ar doto uzdevumu. Lai arī kā kursu organizatori centās skaidrot atsevišķu vārdu, frāžu vai dialoglogu saturu, svešķermenis ir un paliek svešķermenis. Cilvēku gluži vienkārši neuzrunā nepazīstams vārds un cilvēks automātiski atgrūž jebkādu informāciju, kas saistīta ar konkrēto funkciju programmā.
No personīgās pieredzes zinu, ka cilvēkam bez jel kādām svešvalodas zināšanām ir grūti uztvert vai viņam izskaidrot atsevišķus sīkumus datora ekrānā. Pirmkārt jau tāpēc, ka pašam asinīs ir tieksme pateikt vārdu angļu valodā pareizi nevis izrunāt to tā, kā tas rakstīts (ei nu pamēģini saproti, kas tiek domāts, ja tev tīri angliski pasaka “Atver Viewing Options – tur pat pirmo burtu neuzminēsi). Otra problēma (kas īpaši attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem) – nav tik izteikta vizuālā iegaumēšana un cilvēks cenšas saskatīt saprotamu tekstuālo informāciju, nevis atpazīstamu ikonu vai pogu – tās gluži vienkārši aizmirstas vai sajūk vienā ķīselī. Treškārt, daudziem gluži vienkārši nav izveidojusies tāda domāšana, tāpēc dators tie saukts par stulbu un tiek apgalvots, ka nepieciešamās iespējas vai nu nepastāv vai arī ir labi paslēptas; sliktākajā gadījumā tiek apgalvots, ka jebkāda modernizācija darbu neatvieglos.

Un te nu arī ir tā otrā problēma – tehnoloģiju nepārzināšana kopumā. Cilvēks nevar strādāt ar specifisku datorprogrammu, ja ir vājas zināšanas par kaut vai to pašu jokaino MS Windows. Tāpēc jau netrūkst cilvēku, kas izgriež krūti un strādā programmā līdz pirmajam kļūdas paziņojumam – tad sākas panika un pilnīgi nejēdzīga tausiņu kombināciju spaidīšana vai drudžaina un nejauša dialoglogu pogu klikšķināšana. Zinu, ka ir daļa, kas nespēs apgūt šo prasmi strādāt ar modernajām tehnoloģijām; šiem cilvēkiem mums jāspēj palīdzēt un jo uzmanīgi jāieklausās stāstītajā, jo viņu pieredze izdzīvos tikai mutvārdu tradīcijas dēļ. Tomēr ir citi, kuri uzskata, ka dators ir greznuma priekšmets vai arī putekļu kolektors. Ir pieredzēti pat gadījumi, kad dators darba vietā ir ieslēgts, bet tālāk par Login sadaļu darbinieks nav ticis – gluži vienkārši to nemāk. Tomēr dīvainākais ir tas, ka cilvēks nemaz necenšas. Dažs zin, kā atvērt Solitaire, teksta redaktoru vai inbox punkts elvē, bet tajā pašā laikā tabulu veidošana, gūgla tantes lietošana un sistēmas paziņojums par zemu baterijas līmeni raisa histēriju, neziņas pilnu seju vai pārsteigumu.

Mēs nezinām, negribam vai arī neprotam apzināties iespējas. Bieži vien kāda brīdī iestrēgstam un paliekam pie ierastā, jo tā ir ērtāk. Ir ērtāk palūgt otram izveidot skaistu diagrammu un saņemt rezultātu, nevis pašam mazliet iesvīst. Dažs teiks, ka tāpat ar datoru darbojas reti. Bet kā būtu, ja definētu savas vajadzības, saprastu datora iespējas un savu varēšanu – vai tādā gadījumā neatrastos vēl kas tāds, ko līdz šim bijām darījuši tikai ar pildspalvu rokās? Vai tiešām ir vieglāk atrast pie kaimiņa kalkulatoru, nevis to atvērt izmatojot Run-calc-OK ? Vai tiešām ir vieglāk izdrukāt vai veidot žurnālu papīra formātā nevis izveidot pārskatāmu datubāzi, teksta failu, ko jebkurā brīdī var pielāgot situācijai?

Vismaz pēc šo kursu apmeklējuma man jāsecina, ka bieži pietrūkst vēlmes izzināt. Leonardo da Vinči būtu jāapbrīno par viņa velmi izzināt nevis tikai tāpēc vien, ka viņš ir atstājis desmitiem ideju izgudrojumiem. Rezultāts ir svarīgs tikai tādā gadījumā, ja tas rosina uz tālāku rīcību. Izzinot lietu dabu, arī domāšanai pavērsies plašāki horizonti.

Darīt protam visi, bet izfunktierēt – to ir jāgrib.

Tāpēc pacentīšos atbildēt uz paša uzdoto jautājumu īsi. Jebkurš samērā īsā brīdī var kļūt par modernās pasaules analfabētu. Līdzīgi kā citviet un citās situācijās, ir cilvēki, kuri mums var sniegt palīdzīgu roku, bet kamēr vien paši negribēsim (jebšu gribēsim palikt pie ierastajām vērtībām), prātiņš bagātāks mājās nepārnāks.

Vēl tad, kad klasesbiedri pamatskolas solā stāstīja klases audzinātājai, ka grib būt Gagarini vai Šūmaheri, mazais Kaspars nez kāpēc pateica, ka grib būt tulks. Nu, un tā tā vēlme ir pielipusi un neliek mieru. Valodas jāzin, eksāmeni jānokārto un ik rītu jānāk uz darbu un jāatklāj (gandrīz) jauna pasaule. Kāds teiks, ka ārprāts vai garlaicība, bet es turpināšu apgalvot, ka tas ir sapnis laimīgai nākotnei.

Bet nu atgriežoties uz zemes – Eiropā latviešu valodas tulki varot apmierināt līdz 80% pieprasījuma. Tātad, opcijas ir divas – vai nu jāmeklē tulki vai nu valodas aktīvāk jāmāca. Otrais variants valsts līmenī neizdodas, tad nu Brisele uzņem filmiņas un aicina mūs tulkot Eiropai.

Click here to view the embedded video.

Ir skaisti un vilinoši (gribētu spēlēt basketbolu tur ). Kā Martins Luters Kings teica, I have a dream…

Iz šīs sērijas:

1. Kā iemācīt krievu tautības pārstāvim pateikt “Thank you very much” ?
Likt, lai atkārto frāzi “Саня, подаи мячь”.

2. Pieminētais Berlitz jociņš.

Click here to view the embedded video.

3. Slavenais Valda uznāciens.

Click here to view the embedded video.

4. Vēl viens klipiņš iz sērijas “Zini, ko dziedi”.

Click here to view the embedded video.

5. Nu jau par slavenu kļuvušais latvju puika (kas gribēs, atradīs vēl).

Click here to view the embedded video.

6. Angļu valoda senioriem jeb vārdi, kurus iemācāmies pirmos.

Click here to view the embedded video.

Man patiesi nav negatīvu emociju ne pret vienu. Man tikai nepatīk, ka to valodiņu šitā neciena – tas tautai kopumā dod zaļo gaismo valodu noniecināšanai.