Šodien ierados mājās ap 22:00 un kādu brīdi vēl jutos varen labi, jo biju atgriezies no ōsamīgajām “Lūzumpunkta” Pilsētas medībām Jelgavā. Tomēr tad sejas vaibstos parādījās ironisks un reizē žēlpilns smaids -izlasīju rakstu par to, kā vicemērs A. Šlesers ir atklājis jauno Rīgas tūrisma kampaņu.
Lasīt…

Laikam jau reiz beidzot taps arī kāds konstruktīvs pārspriedums manā izpildījumā – proti, konferences iespaidā ir radušās daudz un dažādas pārdomas par energoefektivitāti kā aktivitāti per se un par iedzīvotāju vēlmi “noadīt” jaunu kažoku savai daudzdzīvokļu mājai.
Lasīt…

Ceru, ka šoreiz mācēšu skaidri un īsi izstāstīt savu sakāmo – stāsts par to, kā tie, kas mūždien uzmetas par tautas aizstāvjiem un taisnības meklētējiem paši patiesībā ir pamatīgi rukši. Reiz jau rakstīju par to, ka katram ir savs stabs, arī par to, cik dīvaini ir noteiktas jomas pārstāvji Jelgavā, bet tas lai šoreiz paliek kā cita opera – tie bija plašāki un asāki stāsti. Iespējams.
Lasīt…

Atskatoties uz iepriekšējo nedēļu sapratu, ka apkārt notiek daudz un dažādas ievērības cienīgas lietas – tuvāki un tālāki notikumi, kurus kaut kādā veidā esmu pamanījis un par tiem esmu domājis ne tikai 5 minūtes pēc raksta izlasīšanas. Tomēr, šķiet problēma ir faktā, ka tas viss paliek it kā pusmastā – padomāju, aizmirstu un tad nožēloju, ka neesmu šos notikumus vismaz atzīmējis savā virtuālajā blociņā – te. Tāpēc nolēmu laboties un vismaz vienkāršā teksta sasaitēt tos e-vides stāstus, kas šķituši interesanti.
Lasīt…

Pēdējā laikā aizvien biežāk pieķeru sevi domājam “Ai, nevajag”, “Ai, kāda jēga”, turklāt tas visbiežāk attiecas uz kritiskām vai lielām lietām. Kādā no sarunām ar paziņām sapratu, ka neesmu vienīgais…
Lasīt…

Pirms neilga laiciņa pirmo reizi ieraudzīju kādu īsfilmu, kas samērā īsā laikā parāda dzīves patiesību. Īsfilmas nosaukums – “Signs”; sižeta pamatideja – civēka dzīve betona džungļos.
Lasīt…

Iespējams, ka jautājums skan retoriski, ironiski vai nicinoši, tomēr sajūtas, nē, sajūta ir draņķīga, jo sev esmu radis atbildes uz šo jautājumu. Tieši tā – atbildes, jo attiecībā uz vairākām lietām var teikt, ka tās kā ūdens izlīst no saujas. Nav nedz vajadzības, nedz vēlmes sprediķot par to, kurš, kāpēc un kādu iemeslu vadīts to ir izdarījis. Šobrīd atliek vien fakts – dzīvojam šodien, bet pelēkās krāsās rādās rītdiena.
Lasīt…

Šodien pats aplūkoju rakstu datumus un nevajadzēja dižu matemātiku, lai secinātu, ka gandrīz 30 dienas esmu ieturējis pauzi un nekas nav ticis uzrakstīts. Kāpēc tā noticis? Atbildēt vienā teikumā nevaru – iemeslu daudz un dāžādi; turklāt visi subjektīvi.
Lasīt…

Laikam jau vēl aizvien esmu uz Lielās Talkas nots, bet tieši par nezālēm jau ilgāku laiku gribas saukt cilvēkus vai vismaz atsevišķu cilvēku paradumus. Reizēm pat par cilvēkiem tādus radījumus kauns saukt – apkārt ir tik daudz reālu negatīvu lietu, ko “uzrada” šie radījumi. Tā padomājot – bieži vien ir lieki tādiem pat draudēt ar policiju – tādi divacainie vienkārši neprot domāt; nedz par savu rīcību, nedz par savu darbību pamatotību, nedz par savas varonības sekām.
Lasīt…

Sēdēju Jelgavas pils parkā uz sola, ausīs man dziedāja “Prāta Vētra” un tā aizdomājos, ka vēl nesen jamie pļavā aiz tās pašas Lielupes uzsāka tūri. Tas bija toreiz, vasarā, kad izvēlējos avio biļeti nevis koncerta biļeti – devos uz ES galvaspilsētu. Nu jau daudz ūdeņu no tā laika aiztecējuši, bet izjūtas visai svaigas palikušas.
Lasīt…