Mani sauc Kaspars un dzīvojos es pa Jelgavu, lai gan dzimtās mājas vienmēr būs Viļakā. Mācījies esmu, strādāt arī pieprotu. Brīvajā laikā eksperimentēju fotografējot, mācos runāt citu tautu valodās un (reizēm GPS vadīts) minu pedāļus nezināmos virzienos. Jā, vēl ir tāda nelaime, ka imponē IT un viss tas, ko angliski sauc par "gadgets".

Doma izveidot emuāru bija jau sen – vēl tad, kad 2000. gadā izveidoju pirmo e-pastu. Šādi rakstot negrasos gūt atzinību, klauvēt pie kāda sirdsapziņas durvīm, skaļi izbļaut savu it kā neapgāžamo viedokli, uztiept savu sāpi vai kļūt slavens. Galu galā anonīmā internetvide patiesībā ir plašums, kur viens otru sadzird, atpazīst vai uzmeklē tikai tie, kas jau sen ir pazīstami vai arī, ja kārtējā ierakstā esi izmantojis pārāk daudz trīsstāvīgos vārdus.

Rakstu par to, kas ir tuvs un tad, kad gribas uzrakstīt. Uzrakstīt gribas tāpat, bez izcila mērķa, bet nevis tapēc, ka nav ko darīt. Drīzāk gan daru to tāpēc, lai atstātu vismaz sev liecību par to, kas reiz ir smadzeņu podā "izštukots" vai "apvārīts".

Sava vieta internetpasaulē ir arī noderīga un praktiska – te var publicēt savu komentāru nevis kasīties trulo ziņu komentāros, parādīt draugam fotogrāfijas un izmēģināt ko jaunu.

Šeit atrodamais ir mans viedoklis un tieši šī iemesla dēļ šos materiālus tev nebūs pārpublicēt bez manas rakstiskas piekrišanas.

Paldies, ka esi veltījis/veltījusi laiku, lai lapu apskatītu.