Šodien piedzīvoju kaut ko samērā jaunu – darba dienas iesākumā devos uz darbinieku sanāksmi, kurā ar visiem klātesošajiem aprunāties gribēja pats, pats uzņēmuma vadītājs. Tā kā uzņēmumā nestrādāju pārāk ilgi un nevaru salīdzināt, kā bija “trekanajos” gados, cik patiesi vadītājs runā un vai viņa prezentācija nemelo attiecībā uz iepriekšējām, tad ļāvos izbaudīt pašu domas pasniegšanas stilu.

Īsumā – uzņēmumam ir bijuši arī labāki laiki. Presē uzņēmuma vārds daudz izskanējis sakarā ar akcionāru maiņu un dažādiem apcerējumiem par to, kā tas viss drīz sagāzīsies. Uzreiz gan jāpiezīmē, ka ne jau šādas baumas, sagaidāmās uzņēmuma vadītāja maiņas (tādas neplānojas) vai finansiālais stāvoklis pamudināja šādu prezentāciju rīkot – esot bijušas arī iepriekš. Pārsteidza arī plānotā / iedibinātā intensitāte – vismaz reizi mēnesī tikties vai intranetā izklāstīt notiekošo.

Mazliet par uzņēmuma lielumu – es parasti saku, “iedomājies, ka tas ir tāds Lattelecom, tikai Īrijā”. Auditorijā – apmēram 60 cilvēki (visā ēkā teju 2000 darbinieku) un pats uzņēmuma vadītājs ar gandarījumu atzīst, ka tas ir labs sasniegums (ņemot vērā, ka ierašanās nebija obligāta, pēc brīvprātīga pieteikšanās principa). Mērķauditorija nebūt nav nodaļu vadītāji, jo skaidrs ikvienam tāpat, ka stāstītais tiks pārstāstīts.

Kopumā prezentācijas stilā pārsteidza divas lietas. Uzruna tika iesākta ar konstatējumu, ka presē ir izskanējušas daudzas spekulācijas un prese ļoti nelabprāt uzklausa plašāku uzņēmuma skaidrojumu. Vadītājs atzina, ka ir grūti presei izskaidrot visu detaļās (komercnoslēpums, vēl nepieņemti valdes lēmumi, utt.), tomēr mūsu tikšanās reizē viņš veidos plašāku situācijas izklāstu. Ļoti cilvēcīgi tikai palūgts tālāk nepaust stāstīto, jo tas tiekot prezentēts ar domu, lai darbiniekiem ir plašāks un saprotamāks ne tikai pašreizējās situācijas pārskats, bet, lai būtu arī konteksts par to, kas notiks tuvākajos 6 mēnešos.
Nu re, un pēc tāda ievada tev laipni pasaka, ka, ja neesi gatavs uzņemties nepaust tālāk, tad droši atstāj telpu. Gribētu redzēt kaut vienu tikšanos, kur šāds triks nenostrādātu un kāds tik tiešām pieceltos, lai aizietu. Negrasos neko atstāstīt, tomēr turpinu uzdot jautājumu, kas tieši no pateiktā bija tas, ko ārpus uzņēmuma sienām paust nevajadzētu…

Pašā prezentācijas izskaņā pamanīju vēl kādu racionālu domu. Stāstot par turpmākajiem plāniem un iespējamajiem scenārijiem tika apkopotas biežākās baumas. Tomēr, lai tās apgāztu, nevis tika prasti pateikts, ka tā un šitā nav, bet gan tika pietiekami labi pamatots, kāpēc tā nebūs. Iespējams, pirmo reizi pamanīju, ka cipari un uzņēmuma stratēģija tiek sasaistīta un izmantota, lai pamatoti kliedētu baumas. Ja tā pavisam vienkārši – baumo, ka atlaidīs daudzus darbiniekus. Ja izplatās tādas baumas, ar “nē, tā nebūs”, nepietiks. Bet, ja palīgā paņem skaitļus un ieplānotās stratēģiskās aktivitātes, tad kļūst skaidrs, ka uzņēmums nemaz nevar palikt bez darbiniekiem, kuru darba rezultātā uzņēmums cer gūt peļņu samērā pārskatāmā periodā. Manuprāt, bieži vien stratēģijās un ilgtermiņa plānos pietrūkst tieši šādas sasaistes ar šodienu – ir grūti sasaistī notiekošās aktivitātes vai skaidri saprast sasniedzamo rezultātu, jo ceļš līdz tam tā arī palicis neaprakstīts.

Cilvēcīgi, atklāti, pa vienkāršo, ar domu par uzticēšanos un ne tikai ar vīrišķīgu “nē” baumām, bet ar pamatojumu. Laba pieeja lietām. Ne velti šo vadītāju sauc par labu runasvīru ar izcilām spējām izskaidrot.