Kā jau parasti – galvenais ir saņemties, apsēsties un sākt bakstīt klaviatūru. Bridu pa sniegiem mājup no darba un secināju, ka vēl aizvien pavelkos par "Ideju talkā" dzirdēto ideju, kuru pats nokrustīju par ideju labaratoriju valsts pārvaldei jeb GovLab. Princips vienkāršs – apkopot kādā vietnē visus ieteikumus (ne tikai tehnoloģiskos un build-your-ūbersite-in-html) labākas valsts pārvaldes vārdā. Tomēr iespējams, ka nemaz nav jābūvē jauna būda – pietiek vienviet apkopot saites ar materiāliem, kas sasaucas ar šo tematu (līdzīgi kā Twitter hashtags). Tad nu pie lietas – pats sev izveidoju jaunu rakstu kategoriju, kur ik pa brīdim varēšu pievienot kādu no idejām. Par pirmo no tām – jau šajā rakstā.

Situācija
Šodien pašķirstīju Latvijas Pašvaldību savienības izdoto žurnālu "Logs". Nespriedīšu par tā izplatības areālu vai lietderīgumu, jo noteikti reģionos šis žurnāls ir noderīga lasāmviela, bet šoreiz to faktiski piesaucu tikai kā piemēru. Žurnālā atsevišķa sadaļa ir atvēlēta jaunumiem likumdošanas jomā, kur līdzās nelielam aprakstam vienmēr tiek publicēta arī saite uz attiecīgo normatīvo aktu vai izmaiņām (visbiežāk saite norāda uz Ministru Kabineta mājaslapu). Diemžēl publicētās saites vairāk atgādina daudzsimbolu rindu, kuru pārrakstīt interneta pārlūka adreses laukā vien jau būtu mokas. Piemēra pēc var uzmest aci LPS izplatītajai ziņu lapai (*.pdf fails), kurā šur tur arī parādās saites uz ES vietnēm.

Problēma
Kamēr vien ir iespējams saiti izkopēt vai atvērt uzklikšķinot uz tās, reti kurš aizdomāsies, cik lielu nevēlēšanos atvērt attiecīgo resursu raisa doma vien par garo adresi, kas būs jāieraksta.
Vēl viens piemērs iz dzīves – labprāt lasu "Ilustrēto Pasaules Vēsturi", kur vienmēr raksta nobeigumā tiek minēti vairāki saistītie resursi. Bieži tās ir saites uz Youtube video vai citām mājaslapām (pat no sērijas www.charlie.university.edu/~project/rock/results.html) un jāatzīst, ka tikai reizi esmu atcerējies kādu no saitēm un atvēris to. Varbūt tikai es lietoju pārāk maz biezpiena uzturā, tomēr arī 6 bezsakarīgus simbolus atcerēties nespēju.
Morāle viena – garām paslīd iespēja papildināt savas zināšanas vai izlasīt tekstu, kas jau rītdien var izrādīties vitāli svarīgs. Turklāt, ja runājam par drukātiem materiāliem, arī zīmju skaits lapā var izrādīties sāpīgs jautājums.

Risinājums
Jau pieminētajā žurnālā vienbrīd manīju parādāmies Bit.ly saites, tomēr nu jau kādu laiku tā nav. Šobrīd pamanu, ka īpaši nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem pie saitēm tiek norādīta vietne un meklējamie atslēgvārdi, piem.

Dažādus video varat atrast mājaslapā www.youtube.com, meklējot pēc atslēgvārdiem J.F. Kennedy

Gribi skatīties? Pameklē. Turklāt, meklēšanas frāze noteikti skanēs daudz saprotamāk nekā padsmit simbolu virkne. Jā, arī lasītājs uzzinās vairāk, piem., personvārda vai vietas pareizo rakstību citā valodā.

Tad ko īsti var izdarīt Valsts pārvaldē? Bieži tiek runāts, ka izglītības fenomens slēpjas spējā atrast informāciju, nevis to atgremot (vismaz es tā praktikantiem mēdzu teikt). Tāpēc, iespējams, ir vērts darbiniekiem pastāsīt par Google meklēšanas opcijām. Iespējams, ir vērts drukātos resursos izmantot saišu saīsināšanas metodi, paredzot, ka domēnvārds vai simbolu rinda ir īsa, izprotama (piem., www.gov.lv/MK298not) un viegli pārrakstāma.
Zinot, ka katrs pie savas lapas turēsies kā pie mieta stiprā vētrā, piedāvājiet katrai lapai savu saišu veidošanas sistēmu.

Zinu, ka īso šaišu publicēšana sākotnēji radītu pretestību, jo
* to vienkārši nevajag,
* ir labi tā kā ir,
* tās neraisa ticamību.
Lai šos apgalvojumus atspēkotu (faktiski diskusijas vērts ir tikai pēdējais minētais), varbūt valsts pārvaldei būtu nepieciešama vienota sistēma, kas līdzīgi Ow.ly atvērtās lapas augšpusē māk parādīt info par to, kurš šo saiti izveidoja, kāda ir faktiskā lapas adrese un citu cilvēku vērtējumu, utt.

Šim vakaram šai tēmai pietiks.