Ir skaidrs, ka ikvienam būtu krietni jāpacenšas, lai visa mūsu zemīte noslīdētu līdz Āfrikas valstu analfabētisma līmenim, tomēr nav skaidrs, vai citu Eiropas valstu acīs mēs jau neesam analfabēti. Runa ir par analfabētismu IT jomā. Kāds nesen apmeklēts kursu cikls deva nopietnu vielu pārdomām par to, vai savas spējas maz protam īsti likt lietā, ņemot vērā tehnoloģiju attīstības ātros soļus un savu nespēju sekot līdzi.

Noskaņai: Jumprava – Inkarmo

Nelielam kopskatam varu vien bilst, ka kursos nebiju kā klausītājs, bet savā ziņā līdzdarbojos to norisē. Kursu temats – darbs ar datubāzu programmu. Pamatā programmai visiem plašāk zināmais MS Access; arī darbības principi un funkcijas līdzīgas tur redzētajam. Problēma, kā jau tas mēdz būt ar iepirktu produktu (šajā gadījumā – ar programmu) – nav latviskots un visur pakļaujas MS Windows videi. Lieki bilst, ka vismaz daļa programmas nemaz tik viegli lativskojama nebūtu. Turklāt to neļaujot spiedīgie finanšu apstākļi. Tāpēc arī darbs notiek ar programmu nīstajā/mīletajā angļu valodā.

Nevajadzēja ilgu laiku, lai pamanītu, ka dažiem no klātesošajiem pietrūkst tieši valodu zināšanu un elementāru frāžu nezināšana liedz iespēju veiksmīgāk darboties ar doto uzdevumu. Lai arī kā kursu organizatori centās skaidrot atsevišķu vārdu, frāžu vai dialoglogu saturu, svešķermenis ir un paliek svešķermenis. Cilvēku gluži vienkārši neuzrunā nepazīstams vārds un cilvēks automātiski atgrūž jebkādu informāciju, kas saistīta ar konkrēto funkciju programmā.
No personīgās pieredzes zinu, ka cilvēkam bez jel kādām svešvalodas zināšanām ir grūti uztvert vai viņam izskaidrot atsevišķus sīkumus datora ekrānā. Pirmkārt jau tāpēc, ka pašam asinīs ir tieksme pateikt vārdu angļu valodā pareizi nevis izrunāt to tā, kā tas rakstīts (ei nu pamēģini saproti, kas tiek domāts, ja tev tīri angliski pasaka “Atver Viewing Options – tur pat pirmo burtu neuzminēsi). Otra problēma (kas īpaši attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem) – nav tik izteikta vizuālā iegaumēšana un cilvēks cenšas saskatīt saprotamu tekstuālo informāciju, nevis atpazīstamu ikonu vai pogu – tās gluži vienkārši aizmirstas vai sajūk vienā ķīselī. Treškārt, daudziem gluži vienkārši nav izveidojusies tāda domāšana, tāpēc dators tie saukts par stulbu un tiek apgalvots, ka nepieciešamās iespējas vai nu nepastāv vai arī ir labi paslēptas; sliktākajā gadījumā tiek apgalvots, ka jebkāda modernizācija darbu neatvieglos.

Un te nu arī ir tā otrā problēma – tehnoloģiju nepārzināšana kopumā. Cilvēks nevar strādāt ar specifisku datorprogrammu, ja ir vājas zināšanas par kaut vai to pašu jokaino MS Windows. Tāpēc jau netrūkst cilvēku, kas izgriež krūti un strādā programmā līdz pirmajam kļūdas paziņojumam – tad sākas panika un pilnīgi nejēdzīga tausiņu kombināciju spaidīšana vai drudžaina un nejauša dialoglogu pogu klikšķināšana. Zinu, ka ir daļa, kas nespēs apgūt šo prasmi strādāt ar modernajām tehnoloģijām; šiem cilvēkiem mums jāspēj palīdzēt un jo uzmanīgi jāieklausās stāstītajā, jo viņu pieredze izdzīvos tikai mutvārdu tradīcijas dēļ. Tomēr ir citi, kuri uzskata, ka dators ir greznuma priekšmets vai arī putekļu kolektors. Ir pieredzēti pat gadījumi, kad dators darba vietā ir ieslēgts, bet tālāk par Login sadaļu darbinieks nav ticis – gluži vienkārši to nemāk. Tomēr dīvainākais ir tas, ka cilvēks nemaz necenšas. Dažs zin, kā atvērt Solitaire, teksta redaktoru vai inbox punkts elvē, bet tajā pašā laikā tabulu veidošana, gūgla tantes lietošana un sistēmas paziņojums par zemu baterijas līmeni raisa histēriju, neziņas pilnu seju vai pārsteigumu.

Mēs nezinām, negribam vai arī neprotam apzināties iespējas. Bieži vien kāda brīdī iestrēgstam un paliekam pie ierastā, jo tā ir ērtāk. Ir ērtāk palūgt otram izveidot skaistu diagrammu un saņemt rezultātu, nevis pašam mazliet iesvīst. Dažs teiks, ka tāpat ar datoru darbojas reti. Bet kā būtu, ja definētu savas vajadzības, saprastu datora iespējas un savu varēšanu – vai tādā gadījumā neatrastos vēl kas tāds, ko līdz šim bijām darījuši tikai ar pildspalvu rokās? Vai tiešām ir vieglāk atrast pie kaimiņa kalkulatoru, nevis to atvērt izmatojot Run-calc-OK ? Vai tiešām ir vieglāk izdrukāt vai veidot žurnālu papīra formātā nevis izveidot pārskatāmu datubāzi, teksta failu, ko jebkurā brīdī var pielāgot situācijai?

Vismaz pēc šo kursu apmeklējuma man jāsecina, ka bieži pietrūkst vēlmes izzināt. Leonardo da Vinči būtu jāapbrīno par viņa velmi izzināt nevis tikai tāpēc vien, ka viņš ir atstājis desmitiem ideju izgudrojumiem. Rezultāts ir svarīgs tikai tādā gadījumā, ja tas rosina uz tālāku rīcību. Izzinot lietu dabu, arī domāšanai pavērsies plašāki horizonti.

Darīt protam visi, bet izfunktierēt – to ir jāgrib.

Tāpēc pacentīšos atbildēt uz paša uzdoto jautājumu īsi. Jebkurš samērā īsā brīdī var kļūt par modernās pasaules analfabētu. Līdzīgi kā citviet un citās situācijās, ir cilvēki, kuri mums var sniegt palīdzīgu roku, bet kamēr vien paši negribēsim (jebšu gribēsim palikt pie ierastajām vērtībām), prātiņš bagātāks mājās nepārnāks.