Šodien ierados mājās ap 22:00 un kādu brīdi vēl jutos varen labi, jo biju atgriezies no ōsamīgajām “Lūzumpunkta” Pilsētas medībām Jelgavā. Tomēr tad sejas vaibstos parādījās ironisks un reizē žēlpilns smaids -izlasīju rakstu par to, kā vicemērs A. Šlesers ir atklājis jauno Rīgas tūrisma kampaņu.

Tā sejas izteiksmes bija tāda ne tāpēc, ka Šlesers to dara, bet gan tāpēc, ka pasākums jau tā atklāšanas brīdī sāk ciest fiasko. Divās saistītās ziņās izskanēja divas summas – 5 un 6 miljoni. Lai vai kā – nauda liela un, ja vien esi pētījis kaut vai Zviedrijas tūrisma mājaslapas, kļūst skaidrs, ka Rīgai tagad atvēlētā nauda neļaus mums pat par soli pietuvoties Zviedrijas piemēram. Ticēt, ka būsim Ziemeļu galvaspilsēta – tāpat, kā apgalvot, ka pēc diviem gadiem visi pensionāri pēc pašu iniciatīvas un patstāvīgi izmantos e-pakalpojumus un e-me pensijas noformēšanai.

Turpat ziņās pamanīju arī otro rakstu, kur kāds murgaini bija centies parādīt to, kas izdarīts Stokholmā un kā mēs to varētu izdarīt Rīgā. Nepārliecinoši un nožēlojami. Kā mēdz vienkāršās tirgus sarunās teikt – atkal kāds grib pa fikso ieslēgt naudas putekļusūcēju.

Tomēr mani vērīgu darīja cits fakts – angļu valodā pēkšņi Rīga tiek rakstīta izmantojot diakrītiskās zīmes (vienkārši sakot, ir “ī” burts). Pat google rezultāti angļu valodas lapās neuzrādīja pārliecinošus rezultātus vārda”Rīga” lietojumam. Lieki teikt, ka līdz šim pat tūrisma bukletos un runājot neesam kautrējušies izmantot pilsētas latiniskā nosaukuma formu – Riga.

Iebildumi man būtu vairāku apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, es gribētu redzēt vācieti vai spāni, kurš uz savas klaviatūras uzraksta kaut vai vienu vārdu ar garumzīmi vai mīkstinājumu (līdzigs piemērs ir latvieši vs kirilica).
Otrkārt, es gribētu redzēt kā itālis, francūzis šo vārdu izlasa un izrunā. Protams, varam apelēt pie fakta, ka Rīga ir atpazīstama un tāpēc tās vārds būs atpazīstams arī mazliet grozītā rakstībā. Tomēr tas var radīt arī apjukumu un situācijas līdz pat smieklu krampjiem, kad kāds cenšas izrunāt galvaspilsētas vārdu (pietiek jau ar centieniem iemācīt “Kā jums klājas?”).
Treškārt, es nesaprotu šādas rakstības maiņas iniciatīvu kopumā. Visas iestādes un organizācijas lieto latīnsiko nosaukumu, bet te pēkšņi tūrisma lielie attīstītāji cenšas dzemdēt jaunu tēlu un jaunu pieeju. Tā pati lidosta mums ir “Riga International Airport“; faktiski šāda situācija ar divu rakstības veidu pastāvēšanu var novest pie pamatīga apjukuma. Ja tā godīgi – cik gan daudzi pirmo reiz ceļojot ar RyanAir nav smagi aplauzušies saprotot, ka Frankfurt-Hahn lidosta patiesībā ir tālu prom no pašas Frankfurtes.
Ceturtkārt – vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt? Vai neizrādīsies, ka atvēlētā summa izrādīsies nepietiekama, lai tēlu uzturētu ilgtermiņā un iniciatīva vienkārši novītīs? Atklāti sakot, es neticu, ka ar līdzekļiem, kas atvēlēti pilsētai un ir apmēram uz pusi mazāki nekā Zviedrijai, izdosies panākt kaut vai 50% no cerētā (ja par piemēru ņemam tieši Zviedriju). Lai gan, no otras puses – vai ir adekvāti salīdzināt vienas valsts tēla kampaņu ar vienas pilsētas tēla spodrināšanas izmaksām?

Lai vai kā, tieši trešais iemesls man radīja vislielākos jautājumus. Tas “jauki” sasaucas arī ar jauno valodniecības fīču pašvaldību nozarē – angļu valodā pagastu dēvēt par pagastu, bet novadu par “municipality”. Atkal par piemēru paņemot Zviedrijas administratīvo dalījumu, gribētu redzēt kā paši latvieši šķoba ģīmi izrunājot oriģinālvaraintā vārdu “lēnis”.
Šajā gadījumā es tomēr atļāvos izrādīt iniciatīvu un nosūtīju Latvijas Pašvaldību savienībai savus ieteikumus.

Mani gluži vienkārši pārsteidz nekonsekvence, sīko detaļu neievērošana un iniciatīvas, kas reizēm vairāk piederētos avantūrām vai idejām no sērijas “what if we now try like this…”.