Ik gadu iepriekš ar saviļņojumu esmu klausījies Mārtiņa Brauna mūziku, atcerējies tautasdziesmu “Savai zemītei” un ar patiesu ticību dziedājis mūsu himnu. Tomēr šogad šīs lietas uztveru nevis kā valstiskuma apliecinājumu, neatkarības simbolus vai tradīcijas, bet gan – kā pēdējo salmiņu, pie kura turēties, lai nenogurtu no visa.
Lasīt…

Šis gads noteikti iezīmējies ar vairākām spilgtām, bet savstarpēji korelējošām tendencēm. No vienas puses, tauta joko par to, ka pēdējam izbraucējam lidostā jāizslēdz gaisma, bet, no otras puses, politiķi runā par suverentitāti, brīvību un neatkarību. Lai gan nevarētu apgalvot, ka vieni vai otri dzīvo atsevišķā dzīves/informācijas telpā, tieši šāda viedokļu dažādība man šovakar lika aizdomāties par latviešu identitātes krīzi.
Lasīt…