Šodien piedzīvoju kaut ko samērā jaunu – darba dienas iesākumā devos uz darbinieku sanāksmi, kurā ar visiem klātesošajiem aprunāties gribēja pats, pats uzņēmuma vadītājs. Tā kā uzņēmumā nestrādāju pārāk ilgi un nevaru salīdzināt, kā bija “trekanajos” gados, cik patiesi vadītājs runā un vai viņa prezentācija nemelo attiecībā uz iepriekšējām, tad ļāvos izbaudīt pašu domas pasniegšanas stilu.
Lasīt…
Ekh. 2 dziesmas šodienai.
Palabojot to slaveno izteicienu – Stay young and hungry. And maybe foolish.
Lasīt…
Pēc stundas es iesēdīšos taksometrā, kas mani par pārsteidzoši uzskrūvētu cenu aizvedīs līdz vietai, kuru vismaz turpmākās 365 dienas saukšu par mājām. Taksometra vadītājs būs dikti runīgs un pastāstīs man gan par lietuviešiem, kuri naktīs piestrādā ar taksometriem, bet pa dienām tulko tiesās. Viņš man arī stāstīs, ka IT joma Īrijā panīkst. Bet tad, kad es atbildēšu uz viņa jautājumiem, es noteikti izklausīšos kā paliels muļķis, kurš atpēries uz nekurieni.
Tā pirms gada es iepazinos ar šo zemi.
Lasīt…
Vispārināti sakot, mana #15dienas ideja mazliet sagāzās, tomēr droši varu apgalvot, ka tam visam ir iemesli un ne vienmēr ir vērts visu pateikt skaļi, Kaut ko no tā visa gribu paturēt tikai sev un varu vien apgalvot, ka atpakaļ svešumā došos ar bagātīgu izjūtu paleti.
Lasīt…
Pie lietām pierod un tad sāk šķist, ka tās ir pašaprotamas vai vienkārši kļust nepamanāmas. Rīgas pamorāmu esmu redzējis dažādos gada un dienas laikos un mani vienmēr tā ir ir uzrunājusi. Tā, ka gribas paņemt rokās foto kameru un fotografēt vēl un vēl. Iet un braukt kaut kur vēl un vēl un atrast jaunu skatpunktu.
Lasīt…
Šoreiz aizbraukt no savām mājām bija mazliet vieglāk. Tikai mazliet un tikai tāpēc, ka jau vienreiz esmu atgriezies un tikai tāpēc, ka pagaidām varu pabarot sevi ar domu, ka šobrīd aizbraucu tāpat kā kādreiz uz Rīgu – uz kādu laiciņu.
Lasīt…
Kad pagājušajā gadā pirmo reizi izbraucu jūrā zivju tīklus izmest, pamanīju, kā pieredzes bagāts vīrs atceras vietu, kurp vēlāk būs jābrauc pakaļ tīklus ārā vilkt. It kā gaužām vienkārši – atrodi orientieri dabā un nospraud tā pozīciju attiecībā pret citu orientieri. Šodien, vēl aizvien pedāļojot apkārt (es patentēšu šo izteikumu!) apjautu, ka līdzīgi laikā cenšos atzīmēt lietas, vietas, domas un darbus.
Lasīt…
Pēdējā laikā dzirdu daudzus stāstus par prom aizbraukušajiem. Daudzi no šiem stāstiem nav glaimojoši divu iemeslu dēļ – vai nu tāpēc, ka cilvēks negrasās braukt atpakaļ, vai arī tāpēc, ka turp aizbraucis darīt melno darbu. Un tā nu šodien viens lādzīgs kaimiņu onka pateica – redz, vēl kāds no vietējiem auzbraucis prom siena “tačkas” valkāt tāpat kā darīja pirms tam šeit.
Lasīt…
Tiem, kas reiz studējuši lielpilsētu augstskolās, bet uzauguši laukos, būs pazīstamas izjūtas, kad svētdien jāpošas ceļam. Man parasti tas apzīmēja mazliet skumjas par to, ka uz kādu laiku jāatvadās no vienas vietas, bet priecēja iespējas, kas paveras otrā vietā. Un ne vienmēr iespējas jāsaista ar lielpilsētu un skumjas par mājām ar dzimto vietu. Var būt arī otrādi…
Lasīt…
Manas 15 dienas turpinās un turpinās arī pārdomu un novērojumu birums. Tiesa, pagaidām neesmu atskārtis neko revolucionāru vai tādu, ko ikviens no mums nebūtu jau dzirdējis vismaz vienreiz.
Lasīt…